Irmon Kabuverdianus, Nu Uza Y Divulga Alfabétu Kabuverdianu Ofísial(AK, ex-ALUPEC)

Monday, August 11, 2008

Un Stória Na Kriolu Di Djabraba Skritu En ALUPEC


Stória: éra un bês tenba dôs txipi - Djónsa ku Txalu
Pa Agnelo A. Montrond y Sra. Beatriz Vieira Lopes (Tixa) – varianti di Brava


Éra un bês, tenba dôs amigu es ta staba só di djuntu. Undé bu odjâ un, bu podê kontâ ma kel otu stá la tanbê. Es tenba un amizade finu pa kunpanheru, ki karkel djenti podeba kubisaba ézi. Es tenba un amizade di véria. É ka simâ amizade di oji en dia ki é finjidu. Amigu di gosín, é kontadu na dédu. Djónsa ku Txalu éra grande amigu. Es ta pensaba di omésmu manera, pur isu ki ézi éra grandi amigu. Es tudu dôs éra txipi sima farinha di omésmu saku. Djónsa éra txipi dimás; má el ka éra más txipi ki se amigu Txalu; Txalu éra txipi tê kabâ na nada. Tudu banda ki ézi bai, djentis ta fraba: “nhozi odjâ kes dôs txipon dja somâ”.

Un dia es razolvê na bá kumê na un restoranti londji di undé ki es ta moraba. Es sintâ na un ménza na pé di djanéla pi-s timó dá fé di tudu ki sta ta pasâ na rua. Djónsa pidi un bifi “à mada da casa” y Txalu pidi un bakalhau “Gomes di Sá”. Es brindâ ku kópu di vinhu branku y es kumesâ ta papiâ tementi es ta speraba pi-s sirbi-zi kumê. Djónsa frâ Txalu ma bida gó na Mérka é diskansadu konparadu ku Kabu Verdi. El fra-l ma nakel bês, na Kabu Verdi, pa un mudjê fazeba un kaldera di katxupa é éra un trabadjon: mininu tenba ki tiraba midju na dróma; mudjer tenba ki bentiaba kel mindju, kutxi-l, torna bentia-l más un bês pa trâ farélu, dipôs po-l riba, tisâ lumi ta ki kel katxupa kunziâ. Omi ta staba ta djugâ urin ó karta pi-s divirti. Tô ki katxupa ta staba prontu es ta mandaba txoma-zi pi-s bai kumê. Mudjê dja tenba bida kastigadu. Pa bateba ropa é éra un kastigu danadu. Es tenba ki poba águ na balde di batê, pi-s sfregaba ropa na bulaxu tô ki tudu sujéza saí. Dispôs es tenba ki torsê kes ropa, sekaba ézi na sol y liza-zi ku férru di krabon. Kel ki éra trabadju kansadu! Má li na Mérka gó kuzas é diferenti …

Es sirbi-zi kumê, is kumesâ ta kumê y is kuntinâ ta papiâ. Kantu ki txigâ maré di pagâ, is fikâ ta spiâ pa kunpanheru. Djónsa frâ: “Txalu, oji gó é bo ki ta pagâ kónta. N diskisê di nha kartera na kaza”. Txalu fra-l: “Dixâ di brinkadera. Kumó ki N ta pagâ kónta, mi inda N ka rasebê. Pagâ kónta só bu dixâ di txakóta”. Ézi fikâ na kel brinkadera ku kel txipéza tâ ki donu di restoranti xatiâ ku ézi y ben papiâ ku ézi y el fra-zi: “Dja-m sabê kumó nu ta razolvê ken ki ta pagâ es kónta. Nhos ben ku mi pa kuarti-banhu li gó. Banhera sta intxêdu di agu. Nhos ta metê nhos kabésa dentu kel agu. Ken ki tirâ kabésa pruméru ki ta pagâ es kónta”. Is seta es bâ pa kuarti-banhu. Es metê kabésa dentu kel banheru ku agu is morrê is tu dôs. Ninhun di ézi ka tirâ kabésa dentu di kel agu só pi-s ka pagâ kel kónta.

Sapatinha pa rotxa baxu, sapatinha pa rotxa riba. Ken ki é más spértu el korré el ba pegâ kel stória.

1 comment:

Anonymous said...

keli e um midjor amigo ki fazi kel livro de kriolo de tudo ilhas de cabo verde kenha ki kre prendi papia kriolo pode bem li nes citiu oba scola na colegio; parabens nha amigo professor Montrond e nha grandi amiga Tixa pa es grandi comtrabuisao pa valorizasao e promusao de kriolo di djabraba nha ninhu kiridu( TONY BARBERO BROCKTON MAS USA; TONY LIMA